ES mērogā veiktajā pētījumā par mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām publiskos iepirkumos (2021), uzņēmumi norādīja uz galvenajiem šķēršļiem to dalībai citu valstu iepirkumos:

Redzams, ka būtiska daļa piegādātāju sastopas ar barjerām starprobežu sadarbībā, kas ierobežo to iespējas piedalīties citu valstu pasūtītāju iepirkumos. Piegādātāju problemātika ir dažāda, t.sk. apgrūtinošas iepirkumu prasības, informācijas pieejamība, valoda un (ne) vienlīdzīga attieksme.

Šo faktoru ietekmē ES itkā vienotā tirgū starprobežu sadarbība iepirkumos ir zema: ES līmenī vidēji tikai 2.1% iepirkumu uzvar ārzemju uzņēmums. Biežāk sastopama situācija, kurā uzvarētājs ir ārzemju uzņēmuma pārstāvniecība (20.7%).

Tātad vienu ceturtdaļu iepirkumu uzvar “ārzemnieks” (tieši vai netieši) un trīs ceturtdaļas uzvar “vietējais”. Vai tas ir daudz vai maz?

Pasūtītāja interese

Pasūtītājs vēlas kvalitatīvu konkurenci, t.i. tādu piegādātāju aktīvu dalību iepirkumā, kas palielina pasūtītāja iespējas saņemt labas kvalitātes produktus vai pakalpojumus, tajā pašā laika taupot resursus (administratīvos un finanšu).

Iesaistot ārzemju uzņēmumus jau iepirkuma plānošanas stadijā, Pasūtītājs var vienlaikus informēt piegādātājus par plānotiem iepirkumiem, kā arī sniegt iespēju tiem sniegt viedokli par plānotām prasībām, iespējams mazinot barjeras to dalībai plānotajā iepirkumā.

Caur šo prizmu var vērtēt aktīvas ārzemju uzņēmumu iesaistes plusus un mīnusus Pasūtītāja, un netiešā veidā - sabiedrības acīs.

Plusi

+ Konkurence samazina cenu

Konkurences līmenis jeb pretendentu skaits iepirkumos uzskatāmi samazina Pasūtītāja izmaksas. EK pasūtītā pētījumā katra pretendenta dalība iepirkumā bija būtiski - katrs nakāmais piedāvājums iepirkumā samazina līgumcenu vidēji par 3.9%.1 Šis ir viens no iemesliem, kādēļ konkurences veicināšana iepirkumos ir viens no Eiropas Komisijas stratēģiskajiem mērķiem.

+ Samazināts risks nenoslēgt līgumu

Lielāka ārvalstu piegādātāju aktivitāte iepirkumā var mazināt risku, ka vietējā tirgus piedāvājums ir nepietiekams, lai izpildītu visas Pasūtītāja prasības un iekļautos Pasūtītāja budžetā. Tādējādi, iepirkumi, kas citkārt būtu jānoslēdz bez rezultāta, varētu rezultēties veiksmīgi noslēgtā līgumā ar ārzemju piegādātāju.

+ Pieredze un kvalitāte

Ārzemju piegādātājiem var būt arī priekšrocības, piemēram, lielākā pieredzē vai labākā kvalitātes/izmaksu attiecībā. Šādi gadījumi ir biežāk sastopami, kad konkrētā nozare ir attīstītāka ārzemju tirgos. Tikai iesaistot ārzemju uzņēmumus, Pasūtītājs var uzzināt par potenciāli būtiskiem piedāvājuma uzlabojumiem, kas jāatspoguļo nolikuma prasībās.

Mīnusi

• Uzņēmumu identificēšana prasa administratīvos resursus

Proaktīva uzņēmumu uzrunāšana iepirkuma plānošanas laikā ir resursietilpīga. Pasūtītāja pārstāvjiem ir nepieciešams veikt citu valstu tirgus analīzi, lai identificētu iespējamus piegādātājus, kas ne vienmēr ir viegls uzdevums. Tādēļ Sorsera liekam būtisku uzsvaru uz vieglu piegādātāju atrašanu Pasūtītājam.

• Valoda

Ārzemju uzņēmumu uzrunāšanai un komunikācijai ir nepieciešams komunicēt rakstiski vai sanāksmēs angļu valodā. Pasūtītāja pārstāvjiem valodas barjera var radīt papildus grūtība, piemēram, lai efektīvi izklāstītu savas vajadzības un izprastu piegādātāju piedāvājuma nianses.

• Nianses līguma izpildē

Pasūtītājus var atturēt arī bažas par līguma izpildes gaitu, noslēdzot līgumu ar ārzemēs balstītu pasūtītāju, piemēram, efektīvai komunikācijai ar šo piegādātāju. Attiecīgi, jau iepirkumu plānojot prasības jāsastāda tādā veidā, lai, uzvarot ārzemju pretendentam, līguma izpilde to paredzētu (piemēram, atrunājot komunikācijas kārtību, tulku iesaisti, atskaites, u.c.)

Secinājumi

Izejot no šiem apsvērumiem, Pasūtītāji var pieņemt racionālu lēmumu par to, cik lielā mērā ārzemju tirgu iesaistīt iepirkuma plānošanas posmā. Šis iesaistes līmenis būt atkarīgs no daudziem faktoriem, t.sk. konkrētās nozares, Pasūtītāja pieredzes, līguma priekšmeta u.c.

No likumiskā viedokļa, Pasūtītāji nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus dalībai iepirkumos, kā arī iepirkuma publikācija virs ES noteikta sliekšņa ir jāpublicē ES vietnē TED. Tomēr dati rāda, šie instrumenti ir nepietiekami ārzemju konkurences veicināšana iepirkumos.

Izprotot piegādātāju bažas par dalību iepirkumos citā valstī, Pasūtītāji ir spējīgi veicināt to iesaisti savos iepirkumos - tomēr jautājumam jāpieiet apzināti, tālredzīgi un proaktīvi.

Atsauces:

1. COSINEX on behalf of European Commission (2017). Revision of CPV
2. Eiropas Komisija (2020). Single Market Scoreboard
3. Directorate-General for Internal Market, Industry, Entrepreneurship and SMEs, 2021. Study on the measurement of cross-border penetration in the EU public procurement market.
4. Directorate-General for Internal Market, Industry, Entrepreneurship and SMEs (2021). SME needs analysis in Public procurement

Izmēģini Sorsera vietnē app.sorsera.com